Minimālisma perspektīvas

Tik ļoti piesātinātajā ikdienas ritējumā, ir viegli pazust dzīves mutulī. Skrienot no brīža uz brīdi, no dienas uz dienu, nenovērtējot ne laiku, ne pasaules steidzīgo attīstību.

Tomēr laiku pa laikam ir jāapstājas, jāpiever acis, jāieelpo, lai mainītu savu ikdienas perspektīvu. Aiz aizvērta priekškara, pieklusinātām gaismām, bez krāsainības, klusumā. Tieši šajos brīžos mēs varam pavērties uz pasauli nedaudz citādāk - piezemātāk, minimālistiskāk, abstraktāk un radošāk.

Dažreiz melni baltās krāsas mums sniedz iespēju saredzēt patieso esenci detaļās un dvēseliskumu cilvēkos.